Visas sākums bija tad, kad mēs saņēmām uzaicinājumu no viņa draugiem, un es uzvilku drēbes, kas man patīk. Mans topošais vīrs arī novērtē, kā es ģērbjos. Tiklīdz iznācu no istabas, vīra māte gandrīz iemiga uz vietas. Viņa uzreiz lika man noņemt kleitu un deva precīzas instrukcijas, kā man vajadzētu ģērbties.

Iepazinos ar Jāni internetā. Mēs dzīvojām dažādās pilsētās, taču viņš uzreiz man iepatikās — labsirdīgs, laipns, pievilcīgs un stabils cilvēks. Mēs ilgi sarakstījāmies sociālajā tīklā, līdz viņš ieradās pie maniem vecākiem. Tajā laikā biju beidzis vidusskolu, man bija 18 gadi, bet viņam 26. Sešus mēnešus vēlāk Jānis man piedāvāja laulību, un mēs pārvācāmies pie viņa vecākiem.

Devāmies uz laukiem, un man bija priekšnojauta, ka mani nepieņems laipni. Mēs ilgi braucām, un, izkāpjot no vilciena, bija nakts. Kad ieradāmies viņu mājā, no rīta vīra māte deva man slotu un teica:

– Tagad tu esi šī nama saimniece, dari visu pati. Es tīrīju visu māju, mazgāju viņu drēbes, gludināju un gatavoju ēst. Es masēju viņu, un, turklāt, rūpējos par savu topošā vīra labklājību, burtiski skrienot pakaļ viņam kā bērnam.

Visas problēmas radās pēc tam, kad mēs saņēmām uzaicinājumu no viņa draugiem, un es uzvilku to, kas man patīk. Mans topošais vīrs to novērtēja, taču vīra māte bija šokēta. Viņa tūlīt lika man pārģērbties un sniedza detalizētus norādījumus.

Dažreiz es jutos žēl, ka piekritu šai vizītei. Vīra māte bez apstājas slavēja dēlu, un es neko neteicu pretī, jo uzskatu, ka mans līgavainis ir patiešām izcils. Viņa pastāvīgi atkārtoja: “mans dēls, mans dēls”.

Es vēlējos viņai tikai teikt: “Mammu, pamodieties, jūsu dēlam jau ir 26 gadi! Nepieciešams viņu neuztvert kā mazu bērnu!”

Vienā vakarā, sēžot pie galda, viņa sāka stāstīt par Jāņa iepriekšējām saderinātajām — viņš it kā būtu bijis apbrīnojams līgavainis. Pēc tam, skatoties uz mani, viņa teica, ka viena no tām bija ļoti skaista, pat skaistāka par mani.

– Es viņam teicu: “ Ņem viņu par sievu”, bet viņš to neizdarīja, nevēlējās laulāties. Es nesaprotu, kāpēc viņš izvēlējās tevi?!

Es negribu izrādīties, bet skolā man vienmēr bija autoritāte. Skolotāji mani mīlēja un cienīja, un pat pēc skolas beigšanas viņi pasniedza maniem vecākiem diplomu par izcila bērna audzināšanu. Es piedalījos visos skolas pasākumos, un visa pilsēta mani pazina. Tagad es turpinu mācības universitātē un vienlaikus strādāju par frizieri.

Tomēr Jāņa māte nepārtraukti noniecina manus sasniegumus viņas ģimenes priekšā. Katru reizi es aizietu uz citu istabu un tur klusi raudātu, jo zinu, ka, ja pateikšu savam topošajam vīram, ka viņa māte mani aizskara, viņš atbildēs:

– Par ko tu runā? Mana māte ir svēta, viņa nevarēja to izdarīt vai pateikt. Izmet to no galvas, viņa tevi mīl. Vienkārši izlīgsti ar viņu un esiet draugi.

Pēc dažiem mēnešiem notiks mans kāzu pasākums (plānots rudenī). Un es dzīvošu kopā ar viņa māti, jo viņš ir vienīgais dēls ģimenē. Ko man darīt? Es nevaru dzīvot ar viņu. Mana māte bija ļoti pārsteigta par topošās vīra mātes uzvedību, un vienīgais, ko viņa teica, bija, lai es būtu pacietīga. Kas vēl man būtu jādara?