“Tas ir ikdienišķi!” — šī ir lieliska frāze, ko izmanto Karlsons, un tā perfekti raksturo nepatīkama smaka parādīšanos dzīvoklē. Smirdīgais avots mājās var būt daudz un dažāds. Ne vienmēr tas nāk no ārpuses. Dažkārt mēs paši aizmirstam par higiēnas noteikumiem, esam neuzmanīgi, un tad sākam saspraust degunu. Smaksas sajūta ir īpaši asa, kad atgriežamies mājās no ielas. Pēc desmit minūtēm receptori kļūst mēms. Tāds mūsu ķermeņa darbības princips: smadzenes “bloķē” nepatīkamos sajūtus, un šķiet, ka smarža pazūd. Taču patiesībā tā ir ilūzija. “Komsomoļska” pastāsta, kā atbrīvoties no smakas dzīvoklī.

### Smakas parādīšanās cēloņi
Nepatīkama smaka nevar rasties no nekā. Tam vienmēr ir avots. Uzskaitīsim iespējamos variantus, kas var izraisīt smirdīgumu.

**Saprošķēju, šķībi produkti.** Ne vienmēr uzglabājam pārtiku ledusskapī. Piemēram, daudzi augļus un dārzeņus tur virtuvē skapjos. Pārbaudiet — varbūt kaut kas ir sabojājies un jāizmet?

**Mājdzīvnieki.** Īsts aromātu klētis. Lai cik tīras būtu kaķes, tās dzīvo pēc saviem likumēm un ieradumiem. Reizē tām var derēt apavi, skapja stūris vai pat gultas veļa. Suņi arī mīl dažādus smaržu veidus, kas cilvēkiem nepatīk. Suņam ir normāli pārviļkties svešos ekskrementos pastaigas laikā un tad atnest to visu mājās. Dzīvnieki patiesi uzskata, ka tā ir brīnišķīga smarža.

**Vecas santehnikas vai aizsākušas notekas** bieži vien ir smakas cēlonis.

**Kaimiņi.** Caur ventilāciju smirdīgums var nākt no cita dzīvokļa. Plušķina sindroms lielpilsētās nav retums. Vēl sliktāk, ja sienas puses nomirst vientuļš cilvēks. Kamēr policija un pārvalde izšķirs, vai atvērt dzīvokli, kaimiņiem nāksies dzīvot ar nepatīkamo smaku.

**Smakas no kāpņu telpas.** Bieži nāk no aizsprostota atkritumu šāhta. Īpaši grūti vasarā. Tāpēc daudzās jaunajās mājās šo cauruli metinSmakas no apkārtējās vides, piemēram, automašīnu izmešu vai rūpnīcu dūmi, arī var iekļūt dzīvokļā, radot neērtu atmosfēru.