Dom ir tikai mans, smagi esmu to nopelnījusi.

Kad iepazinos ar vīru Jāni, man jau bija pāri trīsdesmit. Pirms tam man bija attiecības ar vairākiem vīriešiem, bet nekas no tā nesanāca. No 26 līdz 30 gadu vecumam es paņēmām atvaļinājumu un kā vienīgā sieviete strādāju dienu un nakti. Esot smagi strādājusi, lai nopelnītu vairāk naudas, beidzot varēju atļauties nopirkt savu māju, uz kuru bija jākrāj ilgi. Bijām sevi ļoti lepna, visu mūžu varēju paļauties tikai uz sevi, divus gadus vēlāk iepazinu savu vīru.

Vai varēja teikt, ka mūs saistīja neticama sajūta, trakā mīlestība? Grūti teikt. Vai pēc trīsdesmit var runāt par īstām romantiskām attiecībām? Grūti teikt. Vienkārši gribu dzīvot mierīgi, ērti un ideālā gadījumā ar vīrieti, kurš neradīs papildu problēmas. Jānis man šķita mierīgs, atturīgs un priecīgs, tāpēc viņu pieņēmu savā mājā, un viņam nekas nebija pretī.

Turklāt ne katrs vīrietis var lepoties ar to, ka viņam ir sieviete, kam jau ir māja. Es spēju nopirkt savu sapņu dzīvesvietu, nenonākot pie kredīta un neuztraucoties par ikmēneša maksājumiem.

Tā mēs dzīvojām septiņus gadus, bērnu nebija, un bijām ļoti aizņemti ar darbu, tāpat kā mans vīrs. Pēc garas dienas mēs atgriezāmies mājās noguruši un vienkārši gājām gulēt. Neizlikos, ka ne reizi vien domāju par bērnu, bet vienmēr sev teicu, ka varbūt vēlāk, jo mūsdienās sievietes dzemdē pat 45 gadu vecumā.

Pirms nedēļas mēs sēdējām pie galda un ēdām brokastis, kad vīrs man tieši jautāja, kad es beidzot viņu paveikšu savākt. Jānis vēlējās izņemt sevi no mātes reģistra, lai samazinātu izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem. Man šī doma nepatika, es negribēju nevienu savā adresē reģistrēt, un to viņam arī pateicu. Viņš taču varēja krāt naudu un nopirkt savu dzīvokli, kurā būtu uzskaitīts, bet lielākā daļa, dzīvojot pie mātes, to nemaz neaizdomājas. Mēs dalījāmies pamatlietās, bet ar pārējo algām darījām, ko gribējām.

Tomēr pēc šīs sarunas viņš devās uz darbu, bet vakarā vairāk neatgriezās mājās. Nākamajā rītā man atsūtīja SMS, ka ir iesniedzis šķiršanās pieteikumu. Vēl joprojām nevaru noticēt, ka mans vīrs varēja to izdarīt. Es negribēju viņu reģistrēt ne tāpēc, ka viņam neticu, bet gan tāpēc, ka dzīvē viss var notikt un nav nekādas garantijas, ka mēs būsim kopā mūžīgi. Neplānoju dalīties ar savu īpašumu, strādāju ļoti smagi, lai to iegūtu, un tas ir tikai mans. Ja Jānis bija ar mani tikai tāpēc, ka cerēja uz kādu daļu manā īpašumā, tad lai viņš iet savu ceļu.